Ienāc manā istabā..

Heh,virsraksts diezgan aizdomīgs sanāca. Šodien nerakstīšu vēl par savām mīļajām filmām, varbūt nerakstīšu vispār-kas to lai zina! Ja sasola, tad parasti pēc tam pāriet vēlēšanās rakstīt, nu vismaz man tā ir.
Reizēm man patīk paskatīties visādas skaistas bildes virtuālajā vidē, lai smeltos idejas vai lai vienkārši mazliet pasapņotu. Tad nu šovakar skatījos bildes, kurās bija daudz un dažādas idejas interjeram. Tā kā pa Rīgu dzīvojos viena, tad nu varu iekārtot savu dzīvokli kā vien gribu. Bet vai nav tā, ka vienmēr tieši tādām interjera lietām sanāk atlicināt vismazāk naudu? Jo it kā jau tas nav nekas ārkārtīgi nepieciešams, bet tomēr dažreiz gribas kko skaistu dzīvoklim nopirkt. Gan jau meitenes mani saprot. Man, piemēram, vienmēr ir gribējies , ejot gar ziedu veikalu, nopirkt daudz rozes, ko ielikt vāzē un pēc tam mājās priecāties par tām, cik gan perfekti tās iederas dzīvoklī. Kaut kā vienmēr žēl naudas, jo parasti ziedus pērku tikai kādam mīļam cilvēkam uz jubileju.. Bet tagad esmu apņēmusies, tiklīdz būšu Rīgā, nopirkšu rozes , un ietaupīšu, piemēram uz burgeriem Un, protams, nav jau vienmēr vajadzīga nauda, lai izdomātu kko interesantu, bet man diemžēl tā radošā puse vienmēr bijusi pašvaka- nemāku smuki zīmēt(lai gan gribētu mācēt)..Vienīgais es varētu lipināt kolāžas un likt pie sienas (man tagad pilns ar idejām galvā, tik jāizdomā, kā tās īstenot).
Kādu tad es iedomājos savu dzīvokļa izskatu? Man ļoti patīk tāds veclaicīgs interjers, ar veciem, mazliet nobružātiem skapjiem, grāmatu plauktiem.. Tā kā vienmēr bijušas daudz mantas, kuras nekad nemetu ārā, tad minimālisms man nederētu. Es gribētu tādu apaļu balkonu ar skatu uz ziedu pļavu (ak, cik romantiski tas skan!) un galdiņu ar krēslu, kur es varētu pabūt vienatnē, padzert kafiju, palasīt grāmatu vai vienkārši padomāt. Nezinu kādēļ, bet, domājot par interjera dizainu, kādu gribētu, prātā uzreiz ir Francija…varbūt tur es gribētu dzīvot.
Un kā ar Jūsu vēlmēm,sapņiem? Man šķiet, ka galvenais ir iekārtot savu dzīvesvietu tā, lai nebūtu šaubas- es esmu SAVĀS mājās.
Un vispār iesaku paskatīties šo blogu, var aizņemties daudz lieliskas idejas – http://achadosdedecoracao.blogspot.com/

This slideshow requires JavaScript.

Bildes no-
http://thedesigndivablog.wordpress.com/

http://decorati0n.com/decorate/category/interior-designs/page/3/

http://myhomed.com/interior-design-green-romantic/

http://achadosdedecoracao.blogspot.com/
http://www.flickr.com/photos/47618407@N07/4364787412/

sasodīts!

Es šodien tiešām biju priecīga, nu tā no sirds gribējās smaidīt- vienkārši par neko, ja tā var teikt…bet mans smaids izzuda, kad es ieraudzīju gala atzīmes vienā no universitātes kursiem-komunikācijas ētikā. It kā jau nekas īpašs – ko tur satraukties par vērtējumu,un nebija jau slikts, bet (protams, aiz visa labā vienmēr seko “bet”) nu tas nebija, ko es gaidīju. Ir situācijas, kad zini, ka neesi pietiekami centies, lai iegūtu labu atzīmi, un tad saprotams, ka nav ko cerēt uz labāku (lai gan vnm ironiskā kārtā tad tas vērtējums ir neticami augsts). Šajā gadījumā es centos un aplauzos. Es zinu, ka ir smieklīgi skumt par kkādām atzīmēm, kas būtībā ne vienmēr izsaka zināšanu līmeni, tomēr iekšā tāda vainas sajūta, kas man ir raksturīga visai bieži. Liekas, ka neesmu attaisnojusi kāda cerības( nezinu, varbūt vecāku, varbūt savas). Eh, ir palicis vēl viens gala vērtējums, kas var vai nu pamatīgi mani iepriecināt vai atkal apbēdināt. Man vienmēr bijusi vēlme visu izdarīt perfekti, nu tā, lai pašai un citiem prieks. Atceros, ka bērnībā vispār biju mazliet jukusi saistībā ar tām atzīmēm- atradu vienu savu dienasgrāmatu, kas rakstīta apm. 11 vai 12 gadu vecumā, un tur var teikt katrā dienā ierakstīts “Man bail, ka nedabūšu 9 sportā, man bail, ka man būs slikta atzīme latviešu valodā, man bail, man bail, man bail…”- smējos to lasīdama. Protams, tagad tik traki vairs nav, bet tomēr vēl joprojām uznāk tā paranoja. Šausmas, tagad to visu uzrakstot, gribas sev pajautāt- jocīga esi, vairākas minūtes veltīdama, lai uzrakstītu, ka neesi apmierināta ar kkādu stulbu atzīmi, kas neko neietekmē? Tāda nu es esmu. Vispār pa dienu man gribējās uzrakstīt par filmām, kas man mīļas, bet to tad vēlāk.

Please please please let me get what i want. Ak, jaukie The Smiths.