Es šodien tiešām biju priecīga, nu tā no sirds gribējās smaidīt- vienkārši par neko, ja tā var teikt…bet mans smaids izzuda, kad es ieraudzīju gala atzīmes vienā no universitātes kursiem-komunikācijas ētikā. It kā jau nekas īpašs – ko tur satraukties par vērtējumu,un nebija jau slikts, bet (protams, aiz visa labā vienmēr seko “bet”) nu tas nebija, ko es gaidīju. Ir situācijas, kad zini, ka neesi pietiekami centies, lai iegūtu labu atzīmi, un tad saprotams, ka nav ko cerēt uz labāku (lai gan vnm ironiskā kārtā tad tas vērtējums ir neticami augsts). Šajā gadījumā es centos un aplauzos. Es zinu, ka ir smieklīgi skumt par kkādām atzīmēm, kas būtībā ne vienmēr izsaka zināšanu līmeni, tomēr iekšā tāda vainas sajūta, kas man ir raksturīga visai bieži. Liekas, ka neesmu attaisnojusi kāda cerības( nezinu, varbūt vecāku, varbūt savas). Eh, ir palicis vēl viens gala vērtējums, kas var vai nu pamatīgi mani iepriecināt vai atkal apbēdināt. Man vienmēr bijusi vēlme visu izdarīt perfekti, nu tā, lai pašai un citiem prieks. Atceros, ka bērnībā vispār biju mazliet jukusi saistībā ar tām atzīmēm- atradu vienu savu dienasgrāmatu, kas rakstīta apm. 11 vai 12 gadu vecumā, un tur var teikt katrā dienā ierakstīts “Man bail, ka nedabūšu 9 sportā, man bail, ka man būs slikta atzīme latviešu valodā, man bail, man bail, man bail…”- smējos to lasīdama. Protams, tagad tik traki vairs nav, bet tomēr vēl joprojām uznāk tā paranoja. Šausmas, tagad to visu uzrakstot, gribas sev pajautāt- jocīga esi, vairākas minūtes veltīdama, lai uzrakstītu, ka neesi apmierināta ar kkādu stulbu atzīmi, kas neko neietekmē? Tāda nu es esmu. Vispār pa dienu man gribējās uzrakstīt par filmām, kas man mīļas, bet to tad vēlāk.
Please please please let me get what i want. Ak, jaukie The Smiths.
sasodīts!
19 Jan5 Atbildes to “sasodīts!”
Atstāj atbildi
Pēdējie komentāri
 | juris1984 on Ja ir laiks, skaties film… |
 | Vladii on 19 minūtes. |
 | Mēnessmeitēns on Zvērīgi. |
 | ilzze on Zvērīgi. |
 | evaozi on Zvērīgi. |
Jaa, atceros Tavu beerniibas apmaatiibu ar augstajaam atziimeem
Bet tieshi taa apmaatiiba Tevi ir aizvedusi liidz tiem sasniegumiem, kuri shobriid ir Tavaa kontaa 
Un runa jau nav konkreeti par atziimi, runa ir par to, ka Tu centies visu izdariit uz visiem 100, cik nu ir Tavos speekos. Un ja esi izdarijusi visu, ko vareeji, taatad Tev nav sev ko paarmest 
Paturi praataa, ka atziimju izliceejs ir tikai ordinary guy – varbuut brokastis nebija paspeejis paeest, varbuut ieprieksheejaa vakaraa (es atvainojos) sieva/viirs neiedeva, varbuut dusmiigs par pieaugusho benziina cenu and so on… My point is – nenjem personiigi lietas, kuraam iespejams ar Tevi pat nav sakara, vienkarshi Tu pagadiijies pa celjam neiistajaa briidii. Tik pat labi tas vareeja buut kaads cits, kursh justos sevii viilies shobriid. Galvu augshaa, Tu tachu zini, ka patiesiibaa biji pelniijusi vairaak, galvenais, ka Tu pati to apzinies. Parejam nav noziimes 
Think different, think positive 
heh, paldies Tev- uzlaboji noskaņojumu
un piekrītu Tev par to, ka ne vienmēr tas vērtējums ir atkarīgs no manis, bet tas ir tas, kas arī visvairāk kaitina. Bet nu nevar jau laikam prasīt no pasniedzēja pilnīgu objektivitāti, jo tas nemaz nav iespējams 
Ū jā – pilnībā saprotu, man tādas pašas izjūtas pārņēma gan par Jaunajiem medijiem, kur tas faking “vieglais” eksāmens visu izčakarēja un arī Skudras vienīgais jautājums… pff. Visstulbāk ir tad, ja patiešām zini, ka visuizbojā viena atzīme, bet pārējā gada laikā visu laiku esi riktīgi centusies. :@
Tev gadījumā nav māsa vai brālis, kas ir vecāks? Tev ir tieksme sacensties, būt labākam, pierādīt sevi. Kas tāds ir vērojams, ja ir braļi vai māsas via arī tad, kad vecākiem nav atlicis laika uz bērnu!
jā, man ir vecāks brālis- iespējams, Tev taisnība
“Vecākiem nav atlicis laika uz bērnu”-tas gan nebūs iemesls, jo man , par laimi, vecāki velta īpaši daudz laika, varbūt pat pārāk daudz 