Cik ļoti Tu uzticies Vikipēdijai?

Cik bieži ir gadījies tā, ka nepieciešama informācija esejai, referātam vai vienalga kādam darbam skolā, taču skolotājs vai pasniedzējs aizliedz lietot tādu informācijas avotu kā Vikipēdija.. Man personīgi tā noticis visai bieži – parasti gan vārds “Vikipēdija” ir ietverts tā starp citu. Piemēram, pasniedzējs saka:”Neizmantojiet tikai tādus avotus, kas nav akadēmiski, Vikipēdiju utml.” Kādēļ šī brīvā enciklopēdija, kuru ikviens var rediģēt, visbiežāk asociējas ar neuzticamu, neprecīzu informācijas avotu? Interesanti, ka arī paši Vikipēdijas izveidotāji saka: “We do not expect you to trust us.”(Mēs negaidam,ka jūs mums uzticēsieties.)
Nesen noskatījos dokumentālo filmu ar nosaukumu “The Truth According To Wikipedia”, kur apkopoti ļoti daudz viedokļi par šī medija nepieciešamību, un ko tas dod sabiedrībai, cik lielā mērā to var salīdzināt ar tradicionālajiem medijiem.. Vikipēdija savu darbību uzsāka 2001. gada 15. janvārī, un tās izveidotāji bija Džimijs Velss un Lerijs Sendžers. Saite uz dokumentālo filmu http://topdocumentaryfilms.com/the-truth-according-to-wikipedia/
Kā atzīst Lerijs Sendžers, sākumā Vikipēdijas materiāli bija ļoti zemas kvalitātes, bet viņus tas neinteresēja, jo tas bija eksperimentāls projekts, kurš nebija paredzēts publiskošanai. Mani pārsteidz, ka Vikipēdijas darbībā iesaistītie cilvēki nenoliedz tās daudzās neprecizitātes. Rodas priekšstats, ka šo mediju vairāk aizstāv tā lietotāji, nekā Vikipēdijas izveidotāji. Piemērs no dokumentālās filmas, kur viens no brīvās enciklopēdijas darbiniekiem sarunājas ar skolotāju, kas saviem bērniem saka, lai viņi nelieto Vikipēdiju. Šis darbinieks viņai atbild:”Es jums pilnībā piekrītu. Nevar uzticēties visam, ko raksta Vikipēdijā, jo cilvēks var tieši uzslēgt Vikipēdiju mirklī, kad kāds ir izlabojis rakstu, sniedzot nevis patiesu informāciju, bet pilnīgas muļķības.” Protams, tur ir ļoti daudz labu rakstu, taču ir tikpat daudz arī sliktu. Problēma ir tajā, ka nav iespējams noteikt atšķirību.
Interesantu salīdzinājumu Vikipēdijai sniedz Britānikas enciklopēdijas galvenais redaktors Robert McHenry. Viņš to salīdzina ar online spēli- vairāki tūkstoši cilvēku tēlo redaktorus un labo tekstus, kas, iespējams, jau ir patiesi. Viņš brīnās, kā Vikipēdiju var nosaukt par enciklopēdiju.
Personīgi man, vārds “enciklopēdija” asociējas ar pilnībā uzticamu informāciju, kuru ir snieguši attiecīgajā jomā zinoši eksperti. No otras puses skatoties, tas ir tikai apzīmējums šim medijam. Galvenais mērķis ir apkopot dažādu cilvēku zināšanas, ļaut dalīties ar tām cilvēkiem, kas varbūt nav profesori augstskolās vai nosaucami par ekspertiem tikai savas iegūtās izglītības dēļ. Man ļoti patika, kā dokumentālajā filmā izteicās Āfrikāņu digital activist Ndesanjo Macha (atļaušos netulkot vārdu). Viņš atbalsta Vikipēdiju, jo tā sniedz iespēju cilvēkiem, piemēram, no Āfrikas, kam ir zināšanas, taču nav ne vidusskolas izglītības, ne augstskolu grāda, dalīties ar šīm zināšanām. Ir skumji, kad kāds eksperts cilvēka zināšanas neuzskata par patiesām tikai tāpēc, ka viņš nav ieguvis izglītību attiecīgajā jomā. Ndesanjo Macha, kas arī ir viens no pirmajiem blogeriem, kas blogojis āfrikāņu valodā, uzskata, ka viedokļa brīvība nav tikai žurnālistiem, bet visiem cilvēkiem, un Vikipēdija to apstiprina.
Saite uz dokumentālo filmu http://topdocumentaryfilms.com/the-truth-according-to-wikipedia/

Iesaistīšanās medijos, par ko tiek runāts daudz mūsdienu digitālajā laikmetā un varbūt pat par daudz, ir lieliska iespēja, kā dalīties savā patiesībā ar citiem. Problēma tajā, ka patiesība kļūst par pārāk ikdienišķu lietu, un Vikipēdija daļēji kultivē šo individuālo katra cilvēka taisnību, bet vai tas ir noderīgs informācijas avots? Varbūt tiešām Vikipēdiju var saukt tikai par online spēli?
Vai Tu uzticies Vikipēdijai?

Dokumentālā filma-

http://topdocumentaryfilms.com/the-truth-according-to-wikipedia/

Saite uz dokumentālo filmu http://topdocumentaryfilms.com/the-truth-according-to-wikipedia/

Atslēdz internetu,izlasi grāmatu!

cik skumji, ka esmu ļāvusies twittera gūstam. lai gan neko daudz tur nečivinu, tomēr tas laiks paskrien nemanot,sekojot citu ierakstiem. reizēm liekas tas informācijas daudzums tik liels, ka nespēju visu “sagrābt”-gribas visu zināt, neko nepalaist garām, un tāds iekšējs stress-”šausmas, ja nezināšu kādu svarīgu notikumu”. Liela ietekme ir no skolas puses- reizēm tāda sajūta, ka pasniedzēji mudina uz aktīvu tvītošanu( protams, ne tiešā veidā), regulāri komunicēt ar citiem virtuālās pasaules dalībniekiem, kas, protams, ir labi, taču pārlieku lielā sociālo tīklu izmantošana atņem tik daudz laika. es labprāt gribētu kaut vai veselu nedēļu tikai lasīt grāmatas, bet diemžēl mans izvēlētais ceļš žurnālistikas jomā diez vai to atļauj. lasīju GEO izdevumā par vientuļajām salām- cik gan jauki būtu vienkārši atpūsties no informācijas gūzmas-par politiku,kariem, kritušām lidmašīnām,sprādzieniem, ekonomiskajām krīzēm utt..mani tiešām viss tas nogurdina.
jo vairāk twitterī, jo mazāk ierakstu šeit.
zinu, ka pati izvēlos, kā komunicēt, taču bailes no piederības zaudēšanas virtuālajai pasaulei ir pārākas par jebko citu.iespējams, gļēvulība.

Foto no http://www.scenetheme.com/