es grib’ maķīšpārtiku.
Pagājušā nedēļā bija forša ballīte. Draudzenei bija jubileja un tas bija labs iemesls, lai aizmirstu par darbiem skolā un mazliet izklaidētos. Devāmies uz depo, no kura zināmu iemeslu dēļ ap pusnakti (laikam) bija jāiet prom, bet nekas- space dogā bij foršāka ballīte ar vairāk cilvēkiem.Izdejojāmies. Prieks bija satikt sen neredzētus klases biedrus- tādas pēc kāda ilgāka posma atkalsatikšanās ir pat jaukākas, nekā satikt cilvēku katru dienu, kad tas jau šķiet ikdienišķi un nav nekas neparasts. Man vislielākā problēma ir ilgu laiku palikt nomodā, tāpēc jau ap kādiem diviem biju galīgi sagurusi un man, tā kā vairs negribēju dejot, lika sargāt draudzenei dāvināto MAUGLI jeb augli, kurš ,šoreiz nezināmu iemeslu dēļ, arī pabija deju zāles pašā epicentrā, kur tam nevajadzēja atrasties. Vai nedzīvas būtnes arī grib ballēties? Lai nu kā arī bija, ap kādiem 3iem devāmies uz māju pusi; taksim , protams, negribējās tērēt naudu, tāpēc nācās vien kājiņas pamocīt. Man vislielākā laime bija ieraugot Maķīti! Sākumā palūdzu pārdevējai divus čīzburgerus un kartupeļus frī, bet kad ieraudzīju, ka mans maks vēl pilns ar naudu ( kā tas iespējams? ), ātri pārlaboju- man lūdzu trīs čīzburgerus. Žēl, ka Maķītī nevar nopirkt dāvankartes; es būtu priecīga, ja tāda būtu un man kāds tādu uzdāvinātu.Tā ir mana ņamma. I’m lovin’ it.
Ziemassvētki tuvojas, par to man atgādināja Viens pats mājās- kāpēc pa tv nevarēja rādīt vispirms tās stulbās daļas- trešo un ceturto un tikai uz Z-svētku laiku pašas labākās daļas kā pirmo un otro?… eh, loši.
Man nepatīk rakstīt nobeigumu- es nemāku atrast apkopojošu noslēguma frāzi. Bet nu labi, ka te nav nekāda eseja vai referāts.
PUNKTS.