28.

Vakardienas vārda diena- svētku sajūta nekāda. esmu nogurusi no svētkiem- decembris, janvāris-tās ir mokas lielas. un es esmu viens no tiem cilvēkiem, kam ziema nav tas mīļākais gadalaiks, vienīgais prieks ir atrasties mājās siltumā. man ziema liekas kā kkāds sadistisks sods par to, lai mēs vairāk novērtētu vasaru un pavasari.. pārāk liels negatīvisms iekšā.
priecīgāks notikums- sesija pagājusi veiksmīgi, vidējā 8,30- vidusskolā man nekad nav bijusi tādā vidējā atzīmē, tā kā laime liela man !
šodien lasīju žurnālu “Noslēpumi un fakti” par raganu spīdzināšanu. nebiju iedomājusies, ka tādas mokas nevainīgiem cilvēkiem vajadzēja pārciest laikā no 14.-16.gs.par dedzināšanu sārtā, protams, biju dzirdējusi, bet ne tik sīki zināju par spīdzināšanu, lai panāktu atzīšanos. jo ilgāk neatzinies, jo ilgāk spīdzināja un uzskatīja, ka sātans palīdz-dara nejūtīgu pret sāpēm. vēl interesanti, ka galvenā apsūdzība, ko tajos laikos izvirzīja bija- sekss ar sātanu. citēju:”Spīdzināšanas nomocītās sievietes sīkās detaļās aprakstīja, kā mīlējušās ar sātanu un ko izjutušas. Nelaimīgajam bija jāizdomā pikanti sīkumi, kas kārtīgajiem kristiešu inkvizitoriem bija pa prātam”. Jā, kā minēts rakstā, acīmredzot pašus inkvizitorus bija pārņēmusi sātaniska kaisle. un tās spīdzināšanas metodes ir vispār prātam neaptveramas.. tā kā mūsdienās cilvēkiem mazāk vajadzētu sūdzēties, ka tiek pārkāptas kkādas cilvēktiesības pret noziedzniekiem- muļķības..es nesaku, ka vajadzētu tāpat spīdzināt, bet nu sodi salīdzinājumā ar to laiku ir sīkums.
tādas manas mazās pārdomas par šodienas izlasīto.

Dusmas ir īslaicīga neprāta lēkme. Šodienas dusmas.un citas lietas.

šodien tāds nīgrums iekšā. jau no pašā rīta. plkst. 8.00 bija jābūt slimnīcā, lai nodotu analīzes priekš tās medicīnas kartiņas, lai var kaut kur iestāties. pulkstenis ir 7. 45, slimnīca ciet. vajadzēja sēdēt aukstumā uz sola un pec kadam 15 min tiku iekšā, bet tad atkal 10 min tumšā telpā[nezināju kur var ieslēgt gaismu] gaidīju māsiņu. tāda miegaina nodevu asins analīzes… brīnums, ka šoreiz tika atrasta vēna ar pirmo jau, iepriekš dūra kādas trīs reizes.
aizbraucu mājās, domāju,aizbraukšu uz skolu, jo redz, mums no visiem skolotājiem ir jāsavāc paraksti, un tikai tad mēs dabūsim atestātu un sekmju izrakstu, bļin!!:@ viņi jau var teikt parakstās tad, kad izliek atzīmes. vēl pie tam-tāda lapele ar roku rakstīta un neviena vārds nav virsū, tikpat labi es varu iedot kādam citam, lai šis iedod tai skolotājai parakstīties un pēc tam nododu es. tas mani ļoti sadusmoja..bet nu ko nu vairāk par to stulbumu. nezinu, vai tā ir arī citās skolās.gan jau tikai mūsējā.
par jāņiem.laikam labākie jāņi manā mūžā- sākam svinēt pa dienu šaurā draugu lokā- alus, šašļiks[daaaaaudz] un daudz volejbola spēlēšana. tik forši vakarā atnāca vairāk cilv, un tā līdz nākamās dienas plkst 15. visu laiku ēdām! un alus arī aizgāja ļoti daudz.kā jau pa jāņiem. un pats labākais, ka bija tik saulains-un nelija lietus. nākamajā dienā vel nopeldējāmies. ūdens auksts, bet pierod jau.
šodien noskatījos nu jau diezgan vecu filmu- 2002 gada laikam-Dangerous Lives of Altar Boys. kādreiz to filmu daudz rādīja pa tv 1000.man ļoti patika. un nekad nebiju ieklausījusies tajā pēdējā dziesmā, kas skanēja beigās…

uzreiz ,noskatoties filmu,prātā nāca Ničes grāmata- Antikrists. Citēju :”Kas ir kaitīgāks par jebkuru netikumu?-Prakstiskā līdzcietība pret izvirtušajiem un vārgajiem- kristietība….”
piekrist, nepiekrist-domājiet paši.