Lietainā dienā lietains stāsts.
Atsaucoties uz vakardienas virsrakstu- atslēdz internetu, izlasi grāmatu- būtu diezgan muļķīgi man filozofēt, cik daudz laika atņem internets, kad pati neko neesmu minējusi par labas grāmatas izlasīšanu.
Tad nu pastāstīšu par grāmatu, ko nesen izlasīju. Tās nosaukums “Svešinieks kaimiņos”,autore ir beļģu rakstniece Amēlija Notomba. Stāsts par pavecu pāri, kas dodas pensijā un apmetas vientuļā mājā, lai paslēptos no apkārtējās pasaules. Beidzot atrastais miers viņus sajūsmina, taču drīz vien vecais pāris sastopas ar uzmācīgu kaimiņu, kas katru dienu nāk ciemos plkst.16 un pavada pie viņiem divas stundas, neko daudz nerunājot un uz jautājumiem atbildot tikai ar “jā” un “nē”. Šī grāmata mazliet atvēra acis par dzīvi kā niecību. Ja kāds noliedz pašnāvības, tad, iespējams, šī grāmata var mainīt domas. Varbūt man mainīja, bet tikai par atsevišķiem gadījumiem. Nav tā, ka es atzīstu dzīves izbeigšanu šādā veidā, taču varbūt, ja kādam cilvēkam tā lēmis liktenis-Tava dzīve ir mocības, nāve-vienīgā atpestīšana?
Pēc “Svešinieks kaimiņos” izlasīšanas, tagad esmu pilnīgi pārliecināta- man nevajag grāmatas, kas sarakstītas nepanesami gudrā valodā, kur katra lapa jāpārlasa vairākas reizes, lai saprastu. Amēlijas Notombas grāmata tāda noteikti nebija.
Atslēgšu internetu un ķeršos pie nākamās-Amerikāņu traģēdijas.
