dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi!

ir reizes, kad pārņem tāda kā laimes sajūta, lai gan nav nekāds iemesls, lai tā būtu. man tā tagad ir- ārā saule, tuvojas rudens, bet tas nebiedē. es gaidu rudeni. un fonā mūzika, kas vēl paspilgtina jauko noskaņojumu. viss iet uz augšu vai vismaz ir līdzsvarā. rīt būs mana diena- 19 gadi un 12 mēneši.

āā, un atsaucoties uz iepriekšējo ierakstu- teksts, kas man palicis atmiņā no filmas “Identity”…tas patiesībā ir dzejolis, bet nu filmā laikam tika izmantots tikai daļa no dzejoļa. un nedaudz pārveidota.

Antigonish.

Yesterday, upon the stair,
I met a man who wasn’t there
He wasn’t there again today
I wish, I wish he’d go away…

When I came home last night at three
The man was waiting there for me
But when I looked around the hall
I couldn’t see him there at all!
Go away, go away, don’t you come back any more!
Go away, go away, and please don’t slam the door… (slam!)

Last night I saw upon the stair
A little man who wasn’t there
He wasn’t there again today
Oh, how I wish he’d go away

/Hughes Mearns/

un dziesma jauka šajā dienā-

Kurš smejas pēdējais?

11.50. ir brīvdiena. pagājušā nedēļa bija traka nedēļa- beidzot arī lu bija jāmācās- biju iegrimusi filozofijā- Paskāls (“Mēs alkstam pēc patiesības, bet sevī atrodam tik šaubas. Mēs meklējam laimi, bet rodam vien sarūgtinājumus un nāvi. Mēs nevaram nevēlēties patiesību un laimi, bet neesam spējīgi iegūt neapgāžamas zināšanas, nedz arī kļūt laimīgi. Šīs alkas ir atstātas mūsu dvēselē nevis tāpēc, lai mūs sodītu, bet tāpēc, lai ik mirkli atgādinātu no kādiem augstumiem mēs esam krituši.“)-laimi atrast nav iespējams?vai arī gandrīz neiespējams?, tālākais mans filozofiskais draugs bija Džons Loks (“Ikviens cilvēks var kļūdīties, bet lielākai daļai cilvēku – aizrautības vai intereses dēļ – uz to ir sevišķa nosliece.”)-tāpēc kļūdīties ir cilvēcīgi?Un visbeidzot Spinoza, filozofs, kurš tika patriekts no Amsterdamas, (“Parasti pēdējais smejas tas, kuram mutē trūkst priekšējā zoba.”)-šis citāts man ļoti patika- patiesi, vai Tu smietos pirmais, ja Tev trūktu priekšējā zoba?Varbūt.
šodien būs laba diena. šašļiks vai šašliks. svaigs gaiss. sportiskās aktivitātes.. bet galvenais jau ir labi paēst!

12.01.

par mīlestību.

Imants Ziedonis.

Par mīlestību,
jauno gadu sākot,
par citu itneko-
par mīlestību-
par pašu svētāko un varenāko,
par citu negribu,
par viņu gribu.
-------------
Es mīlestību
šogad izlūdzos.
Šo visu glābjošo
un reto spēju-
Ak, man vienalga,
kādu man to dos-
kā akmeni, kā krustu
vai kā vēju.

nu vai nav[ labāk jau "nav" vietā "ir"] skaists dzejolis?

2009.gads bija patiešām lielisks gads, bet ko nu par pagātni vairs, vai ne? vairāk jaunu ierakstu jaunajā 2010. gadā- par neveiksmēm, veiksmēm. Vecvecāki uzdāvināja veco labo noplēšamo kalendāru-nezinu kā to pareizi nosaukt- un tur tāds ļoti labs ieraksts-
"Līdzīgi kā ik gadam, ritms ir arī mūsu dzīvei. Augšupeju nomaina šķietami kritumi. Atrasties augšup vai lejup nav neparasti, jo mums nepieciešams, lai darbu nomaina atpūta, troksni-klusums, vientulību-sabiedriskā dzīve,prieku-skumjas. Tā ir cilvēciskā būtība. "
Lai vairāk augšupejas nekā kritumi 2010.gadā kurš gan to nevēlas, lai tā būtu

es grib’ maķīšpārtiku.

Pagājušā nedēļā bija forša ballīte. Draudzenei bija jubileja un tas bija labs iemesls, lai aizmirstu par darbiem skolā un mazliet izklaidētos. Devāmies uz depo, no kura zināmu iemeslu dēļ ap pusnakti (laikam) bija jāiet prom, bet nekas- space dogā bij foršāka ballīte ar vairāk cilvēkiem.Izdejojāmies. Prieks bija satikt sen neredzētus klases biedrus- tādas pēc kāda ilgāka posma atkalsatikšanās ir pat jaukākas, nekā satikt cilvēku katru dienu, kad tas jau šķiet ikdienišķi un nav nekas neparasts. Man vislielākā problēma ir ilgu laiku palikt nomodā, tāpēc jau ap kādiem diviem biju galīgi sagurusi un man, tā kā vairs negribēju dejot, lika sargāt draudzenei dāvināto MAUGLI jeb augli, kurš ,šoreiz nezināmu iemeslu dēļ, arī pabija deju zāles pašā epicentrā, kur tam nevajadzēja atrasties. Vai nedzīvas būtnes arī grib ballēties? Lai nu kā arī bija, ap kādiem 3iem devāmies uz māju pusi; taksim , protams, negribējās tērēt naudu, tāpēc nācās vien kājiņas pamocīt. Man vislielākā laime bija ieraugot Maķīti! Sākumā palūdzu pārdevējai divus čīzburgerus un kartupeļus frī, bet kad ieraudzīju, ka mans maks vēl pilns ar naudu ( kā tas iespējams? ), ātri pārlaboju- man lūdzu trīs čīzburgerus. Žēl, ka Maķītī nevar nopirkt dāvankartes; es būtu priecīga, ja tāda būtu un man kāds tādu uzdāvinātu.Tā ir mana ņamma. I’m lovin’ it.
Ziemassvētki tuvojas, par to man atgādināja Viens pats mājās- kāpēc pa tv nevarēja rādīt vispirms tās stulbās daļas- trešo un ceturto un tikai uz Z-svētku laiku pašas labākās daļas kā pirmo un otro?… eh, loši.
Man nepatīk rakstīt nobeigumu- es nemāku atrast apkopojošu noslēguma frāzi. Bet nu labi, ka te nav nekāda eseja vai referāts.

PUNKTS.

Ja līst, tad gāž kā ar spaiņiem..

Iepriekšējais ieraksts 16.augustā- esmu pamatīgi noslinkojusi. Bet tagad centīšos atgūt iekavēto. Nestāstīšu par augusta notikumiem, jo vienkārši tos tik skaidri vairs neatceros. Ja nu vienīgi – Zaļumballe-mūzikas un mākslas festivāls, kas notika manā dzimtajā pusē- Vecumniekos, precīzāk- Beibežos, kur pilns ar kūdru. Man bija tā ekstra, ka jebkurā mirklī varēju aizbraukt mājās-izgulēties,nomazgāties un atkal doties uz līdzeno un plašo norises vietu- visvairāk man patika otrā diena, kad ar draudzeni sagatavojām plakātu, lai atbalstītu savu vietējo grupu-Come With Jester, kuri uzstājās pirmie- es domāju, ka priekš pirmās reizes bija ļoti daudz skatītāju un atbalstītāju, par ko liels prieks… personīgi man vismīļākā viņu dziesma- Searching for the needless words, ar kuru jūs varat iepazīties draugiem.lv mūzikas sadaļā [maza reklāma sanāca].

tālāk zaļajā ballē atceros, ka daudz spēlēju volejbolu -forši uztaisīts tīkls bija- no lentēm ar kurām parasti taisa laukumu-radoša pieeja. Ļoti attapīgi bija pretējās komandas spēlētāji, drīzak spēlētājs Mārtiņš, kurš rādīja videoatkārtojumus savā izpildījumā, lai parādītu ka bumba nebija autā un saņēmu foršu dāvanu- lidojošo Šmigmāri- paldies Mr.V!Tagad Šmigmārs ir uzticams mana dzīvokļa atslēgu sargs!
Ļoti gaidīju Tumora uzstāšanos un tad jau lietus lika sevi manīt. Dziesmā “Neviens”, kur vardi ir “neviens negrib būt vecs” sākums tika pārveidots uz “neviens negrib būt slapjš”…
Drīz vien kad sapratām -lietus tik ātri nepāries- izlēmām doties prom[mēs-trīs cilvēki]-tas jau bija ap 12iem.Jo, kā zināms no Mērfija likumiem-”Ja līst, tad gāž kā ar spaiņiem..”
Nākamajā dienā ar vecākiem devāmies ar busu pirkt mēbeles uz Rīgu un apžēlojamies par trim stopētājiem- mums pat matracis bij aizmugurē busā, tāpec viņi lidz Rīgai varēja kārtīgi izgulēties. Pie Baldones savācām vēl 4 cilvēkus.labi cilvēki tomēr esam
nu viss šis raksts sanāca tomēr par augustu , precīzāk -par ZB:D
nākamais taps pavisam drīz-iespaidi par uzsāktajām studijām.

ABCD-eksāmenu rezultāti.

Piektdien, 17. jūlijā, saņēmu savu atestātu un uzzināju eksāmenu rezultātus- sanāca tāds skaists burtu salikums ABCD. ja būtu likusi vēl ķīmiju un fiziku, tad man būtu pilns burtu komplekts- ABCDEF. tatad rezultati šādi -
A-Latviešu valoda-82 %
B-Angļu valoda 74%
C-Vēsture 60%
D-Matematika 37 %[par lietošanu standartsituācijās 0%]

es pat vairāk esmu priecīga par to D līmeni matematikā nekā par latviešu valodas A līmeni. es baidījos, ka būs trakāk.
esmu priecīga ar rezultātiem.tie precīzi atbilst manām gada atzīmēm šajos priekšmetos.gandrīz gandrīz.

Šarlote Linka “Pagātnes atbalss”.

vasaras laikā beidzot man ir laiks izlasīt kādu labu grāmatu. man vienmēr ir patikušas grāmatas, kas viegli lasās, jo nu neesmu tādu autoru cienītāja, kuru grāmatas ir labas, bet ļoti grūti tās ir līdz galam izlasīt.
tad nu apmēram pirms nedēļas manās rokās nonāca vācu autores darbs “Pagātnes atbalss”.. grāmata, kuru lasot, rodas patiesa interese un vēlme ātrāk uzzināt par notikumiem uz priekšu. grāmata, kuras lasīšanas laikā, pat kafiju gribas pēc iespējas ātrāk uztaisīt, lai tikai tiktu atpakaļ pie aizraujošā sižeta. un visbeidzot, grāmata, kuru izlasot,paliek skumji, ka tā ir galā.vienā vārdā-lieliska.
grāmatas apraksts:”"Pagātnes atbalss” ir dziļš un izsmalcināts meistardarbs. Tas ir skaists romāns par cilvēka psihes zemūdens straumēm, par vainas apziņu, piedošanu un ceļu līdz savam “es”. Rakstniecei meistarīgi izdevies sasaistīt galvenās varones dzīvesstāstu ar kriminālromānam raksturīgu aizraujošu, negaidītiem pagriezieniem bagātu sižetu. “Pagātnes atbalss” ir romāns, kas līdz pat pēdējai lappusei noturēs arī diezgan prasīga lasītāja interesi.”
gribētos izlasīt arī viņas darbu “Māsu nams”, kas stāsta par “Advokātu pāri, Barbara un Ralfs, kuri atbraukuši brīvdienās uz nomaļu namu, cerot, ka divvientulība spēs glābt viņu brūkošo laulību. Nejauši Barbara atrod slepenu dienasgrāmatu, ko pirms 50 gadiem rakstījusi mājas agrākā īpašniece. Tajā ir māsu sāncensība par

saulaini svētki.

tagad ir mazliet spēka un gribēšana kaut ko uzrakstīt un aprakstīt- par izlaidumu.
nu tad sākam. sestdien no rīta pamodos- skatos, saule ārā! tas noskaņojumu uzlaboja, jo pirmkārt taisnos matus nesabojās.. tas tā mazliet dāmiski, bet kuram gan negribas izlaidumā skaistam būt? nevis kā parasti no rīta , protams visādas taisīšanās- pie friziera utml.radi sabrauca.dzīvoklī nebija kur apgriezties, visi maisījās pa kājām. un tad jau laiks tā ātri pagāja. pus 16 bija jābūt baznīcā uz dievkalpojumu, uz kuru,teikšu atklāti, nepavisam negribējās iet. nezinu, kaut kā liekas ka tas pirms izlaiduma nav nepieciešams. bet lai nu kā, dievkalpojums ilga kādu pus h. un tad jau bija jādodas uz svinīgo pasākumu- nebija pārāk daudz cilvēku, jo laikam jau tā vienmēr- uz 9.kl beigšanu ir vairāk. bija patīkama tā apsveikšana- daudz ziedu un daudz smaidu, labu vārdu. pēc tam lielā fotogrāfēšanās. nezinu- nebija sajūta, ka būtu skumji atvadīties no skolas. es pat gribēju. un tagad jūtos labi, ka tas viss ir pagājis. pēc tam balle- man NEPATĪK dejot balles dejas-nu nemāku es! jāiet būs kādos kursos. bet vispār es diezgan veiksmīgi izvairījos no tās dejošanas.