Lietainā dienā lietains stāsts.

Atsaucoties uz vakardienas virsrakstu- atslēdz internetu, izlasi grāmatu- būtu diezgan muļķīgi man filozofēt, cik daudz laika atņem internets, kad pati neko neesmu minējusi par labas grāmatas izlasīšanu.
Tad nu pastāstīšu par grāmatu, ko nesen izlasīju. Tās nosaukums “Svešinieks kaimiņos”,autore ir beļģu rakstniece Amēlija Notomba. Stāsts par pavecu pāri, kas dodas pensijā un apmetas vientuļā mājā, lai paslēptos no apkārtējās pasaules. Beidzot atrastais miers viņus sajūsmina, taču drīz vien vecais pāris sastopas ar uzmācīgu kaimiņu, kas katru dienu nāk ciemos plkst.16 un pavada pie viņiem divas stundas, neko daudz nerunājot un uz jautājumiem atbildot tikai ar “jā” un “nē”. Šī grāmata mazliet atvēra acis par dzīvi kā niecību. Ja kāds noliedz pašnāvības, tad, iespējams, šī grāmata var mainīt domas. Varbūt man mainīja, bet tikai par atsevišķiem gadījumiem. Nav tā, ka es atzīstu dzīves izbeigšanu šādā veidā, taču varbūt, ja kādam cilvēkam tā lēmis liktenis-Tava dzīve ir mocības, nāve-vienīgā atpestīšana?

Pēc “Svešinieks kaimiņos” izlasīšanas, tagad esmu pilnīgi pārliecināta- man nevajag grāmatas, kas sarakstītas nepanesami gudrā valodā, kur katra lapa jāpārlasa vairākas reizes, lai saprastu. Amēlijas Notombas grāmata tāda noteikti nebija.
Atslēgšu internetu un ķeršos pie nākamās-Amerikāņu traģēdijas.

nedienas ar e-talonu.

Viss sākās kādā saulainā vasaras dienā Narvesenā. vēlējos papildināt savu e-talonu par 3 braucieniem, bet nez kādēļ varēja papildināt tikai par vienu braucienu. un tad tās problēmas sākās. domāju, ka pērkot mēnesim , viss būs kārtībā, tomēr smagi kļūdījos.. sākoties skolai, t.i. 6. septembrī( jā, tiem, kas nezināja, LU ir tā jaukā skola, kur par nedēļu ilgāk var izbaudīt vasaru), mēģināju kārtējo reizi cerēt uz veiksmi, papildinot to sasodīto e-talonu, bet atkal nekas neiznāca- ieraudzīju uz tā aparāta tekstu “nevar nolasīt karti”. pārdevējs teica, ka ja zilās kartes papildina pa vienai reizei, tad tas baigi “čakarē” e-talonu… būtu to zināju agrāk! nekas cits neatlika, kā doties uz Rīgas Satiksmi- domāju, ka tur būs mazāka rinda nekā autoostā….vispirms biju 1dien, bet tad aizgāju prom, jo man likās, ka ir pārāk gara rinda-pusstundu tak negaidīšu! atgriezos tur 2dien, kad, man par pārsteigumu, rindas garums bija miļjonkāršojies.. bet saņēmos un gaidīju… ik pa laikam garām gāja tantiņas un teica- ak, nabaga jaunieši.. tam es piekrītu- mēs tiešām izskatījāmies nožēlojami un skumji tur stāvot. pēc 2 h gaidīšanas es pajautāju vienai no darbiniecēm, ko darīt ja neņem pretī karti- šī paņēma manu e-talonu un pārbaudīja, un izrādījās, ka tas darbojas! nu jopcik! tik ilgi gaidīju rindā, lai to uzzinātu. kas tad tie par aparātiem Narvesenā, ka nevar nolasīt karti?! eh, traka diena bija.
šodien vēl tāds drūmais rudens noskaņojums uznāca. jādzen laikam prom, vēl par agru tāds.

man viņi patīk. Students Rudens.

es grib’ maķīšpārtiku.

Pagājušā nedēļā bija forša ballīte. Draudzenei bija jubileja un tas bija labs iemesls, lai aizmirstu par darbiem skolā un mazliet izklaidētos. Devāmies uz depo, no kura zināmu iemeslu dēļ ap pusnakti (laikam) bija jāiet prom, bet nekas- space dogā bij foršāka ballīte ar vairāk cilvēkiem.Izdejojāmies. Prieks bija satikt sen neredzētus klases biedrus- tādas pēc kāda ilgāka posma atkalsatikšanās ir pat jaukākas, nekā satikt cilvēku katru dienu, kad tas jau šķiet ikdienišķi un nav nekas neparasts. Man vislielākā problēma ir ilgu laiku palikt nomodā, tāpēc jau ap kādiem diviem biju galīgi sagurusi un man, tā kā vairs negribēju dejot, lika sargāt draudzenei dāvināto MAUGLI jeb augli, kurš ,šoreiz nezināmu iemeslu dēļ, arī pabija deju zāles pašā epicentrā, kur tam nevajadzēja atrasties. Vai nedzīvas būtnes arī grib ballēties? Lai nu kā arī bija, ap kādiem 3iem devāmies uz māju pusi; taksim , protams, negribējās tērēt naudu, tāpēc nācās vien kājiņas pamocīt. Man vislielākā laime bija ieraugot Maķīti! Sākumā palūdzu pārdevējai divus čīzburgerus un kartupeļus frī, bet kad ieraudzīju, ka mans maks vēl pilns ar naudu ( kā tas iespējams? ), ātri pārlaboju- man lūdzu trīs čīzburgerus. Žēl, ka Maķītī nevar nopirkt dāvankartes; es būtu priecīga, ja tāda būtu un man kāds tādu uzdāvinātu.Tā ir mana ņamma. I’m lovin’ it.
Ziemassvētki tuvojas, par to man atgādināja Viens pats mājās- kāpēc pa tv nevarēja rādīt vispirms tās stulbās daļas- trešo un ceturto un tikai uz Z-svētku laiku pašas labākās daļas kā pirmo un otro?… eh, loši.
Man nepatīk rakstīt nobeigumu- es nemāku atrast apkopojošu noslēguma frāzi. Bet nu labi, ka te nav nekāda eseja vai referāts.

PUNKTS.

Be sure to wear some flowers in your hair ..

Lielie noslēguma darbi ir klāt- referāti, esejas un citi forši rakstiņi, kas jāpabeidz līdz decembra sākumam…bet dažus rakstot pat ir interesanti pašai.Kaut kas neticams! Nu īstenībā tikai vienu darbu rakstot ir nemokoši meklēt informāciju. Šo godu ir pelnījusi-PSIHOLOĢIJA!Apsveicam!
Psiholoģijā mums ir jāraksta eseja par kādu no izziņas procesiem(atmiņa, iztēle, domāšana u.c.- neatceros visus).. Es rakstu par atmiņu- izdomāju, ka par piemēru šim izziņas procesam varētu atrast cilvēku ar izcilu atmiņu. Vai zinājāt tādu Radžanu Mahadevanu? Es ar nezināju, un laikam google ar sevišķi daudz nezināja par viņu… ko nevarētu teikt par kādu citu cilvēku-Kimu Pīku, cilvēku, kuram ir bibliogrāfiskas zināšanas par pasaules vēsturi, pasaules līderiem, ģeogrāfiju, profesionālo sportu, kosmosa programmu, kino industriju, Bībeli, literatūru, klasisko mūziku, viņam piemīt spēja rēķināt ar kalkulatora precizitāti, Kims spēj nosaukt visus valsts tālruņu kodus un pasta indeksus.Divos vārdos-living google. Es nekad nebiju par viņu dzirdējusi..noskatījos jūtūbā dokumentālu raidījumu un beidzot uzzināju, kas ir īstais “Lietus vīrs”.. žēl tikai, ka filmu neesmu redzējusi.. bet noteikti to pagūšu izdarīt. Kims Pīks noteikti man noderētu blakus eksāmenos -teiktu visu priekšā

Iesaku noskatīties- iespēja pabrīnīties par unikālajām cilvēka spējām-

Dokumentālajā raidījumā skanēja dziesma, ko tagad man gribas klausīties visu laiku- hipiju laiki

“Smaidi! Rīt būs sliktāk.”

“Visi cilvēki ir svešinieki, kad tu pats esi svešs.Sejas kļūst bezveidīgas, kad tu esi vientuļš.” The Doors dziesma People are strange.
laikam tomēr tā dzīvošana vienai nav izvērtusies par tik priecīgu notikumu, kā sākumā likās. iespējams neesmu nemaz tik melanholiska. maldīgi sev piedēvēju cilvēka tipu, kam sabiedrība nepieciešama pēc iespējas retāk.un lūk-tagad to izjūtu visspēcīgāk. nē, pie vainas nav rudens! tā vienkārši ir sagadīšanās, jo skolas sākšanās iekrīt šajā gada visvējainākajā un tumšākajā gadalaikā-kad atpūta tiek nolikta pie malas, draugi satikti arvien retāk, jo skola paņem to lieko enerģiju, kuru varētu izmantot pavadot kopā ar savējiem.rodas pretrunas[ kas man raksturīgas visai bieži]- no vienas puses- atnākot mājās no lekcijām, gribas pabūt vienai, taču no otras puses- pietrūkst sarunas, tikšanās…atliek runāt mājās pašai ar sevi.vienatnē ātri vien var nojūgties-jo pārlieku daudz tiek domāts par kaut kādām neveiksmēm, tiek izdomātas visšausmīgākās nākotnes vīzijas un jau notikušas situācijas tiek interpretētas pa savam. nesen pārlasīju izrakstītos citātus savos pierakstos un atradu slavenos Mērfija likumus-flozofija tāda- “Smaidi! Rīt būs sliktāk.”man gan gribētos labāk vadīties pēc domas- “Neraudi! Rīt būs labāk.”
varbūt vienkārši man gribas mājās.
uz priecīgas nots jābeidz šis vientuļais ieraksts-viena no saulainākajām dziesmām-

vienu fikso.

visu laiku gribas uzrakstīt pēdējo nedēļu notikumus,iespaidus, sajūtas, pat pierakstītas ir konkrēti atslēgvārdi, lai neaizmirstas, BET….. jau atkal ir jāskrien prom no virtuālās pasaules un laiks nežēlo- tas arī “skrien” un nepagaida mani. ārā mani sagaida nepatīkams vējš un pie viena- arī lietus[kur palicis ir mans uzticamais draugs-lietussargs, tad kad viņš ir vajadzīgs], bet jādodas. kad būšu atpakaļ, nezinu vai saņemšos garākam un konkrētākam izklāstam. varbūt ārā mani sagaida megaliels notikums! cerams.
viss! jāskrien!vārda vistiešākajā nozīmē.
fiksais beidzies.

rudens nāk ar temperatūru.

šodien uz lekcijām gāju ar iesnām un sāpošu kaklu- sākumā domāju neliela saaukstēšanās, bet ar katru lekciju arvien trakāk-galva sāp,balss tā kā vecam vecim. 6os beidzas lekcijas-brīnos kā izturēju. šovakar braukšu mājās… neko daudz neko interesantu nestāstīšu… bet nu uzmanaties, ja jums ari kursā mācās 160 cilv un puse atnāk slimi.visticamāk ilgs laiks nepaies, kad jūs būsiet tādi paši.

1.septembris 7.septembrī- studiju uzsākšana.

Ir jau diezgan vēls,gribētos teikt rudenīgs vakars,lai gan vēl negribas pilnība atvadīties no vasaras. Klausos Tool- tik sen nedzirdēts,aizmirsies jau cik labas dziesmas- Sober visu laiku iet uz riņķi.
Par studijām vēl neko neesmu stāstījusi.Rīt pēdējās šīs nedēļas lekcijas un ekonomikā arī seminārs. Mācos LU SZF Komunikācijas zinātnes vai zinātni-īsti pati nezinu, bet tas arī nebūtu tik būtiski. Sākās mums lekcijas 7.septembrī- un jau pirmajā dienā notika līdz 18iem.Nākamajā dienā, 8.sept., bija tests “Latviešu valodas kultūras jautājumos”, pēc kuriem ari mūsu lielo kursu[160 cilvēki] sadalīja pa grupām. Tiku 5ajā grupā, kuriem sanāk ne tikai 5dienas brīvas, bet arī 2dienas!Nu pagaidām neliekas grūti- cik esmu dzirdējusi, tad RSU ir diezgan pamatīgi jāmācās. Bet nu negribas neko daudz teikt, savādāk beigās sanāks, ka nebūs nemaz tik viegli kā tagad liekas. Izvēles B daļas kursus es izvēlējos- Ekonomiku un Psiholoģiju. Uzrakstīšu mazu testu, kādu pildījām[ne rakstiski] lekcijas laikā- lai noteiktu, kura smadzeņu puslode visvairāk dominē, tā nosakot savas rakstura iezīmes. Diezgan precīzi raksturo. Kisiļeva-Bakuševa tests-

1. salieciet plaukstas kopā[tā lai plauksta apņem viena otru] un atzīmējiet kuras rokas[labās vai kreisās] īkšķis atrodas virspusē.
2.ar pildspalvu atrodiet konkrētu punktu telpā un turiet uz to punktu- vispirms aizveriet vienu aci, pēc tam otru un atzīmējiet kura acs ir ciet, kad pildspalva maina kustību[tā kā pārlec].
3.sakrustojiet rokas, kur roka ir pa virsu un to var viegli pacelt, to atzīmējiet.
4.Plaudējot, kura plauksta vairāk dominē, to atzīmējiet.

Rezultāti- ja visvairāk atbildes bija-kreisā[3 vai 4 reizes šāda atbilde], tad jums domine vairak kreisā smadzeņu puslode.Tā raksturīga cilvēkam, kuram dominē loģiskā, analītiskā,zinātniskā domāšana, izteikta racionāla pieeja dzīvei, raksturīga ironiska humora izjūta, sistemātiska domāšana, patīk kritizēt informāciju, zema tolerance-iecietība pret vājākiem, ar citādām vērtībām, diezgan konservatīvi-taisnība man, citiem nē.

Ja vairāk bija atbilde-labā- tad šiem cilvēkiem ir labi attīstīta intuīcija, uzskata ka no katras bezizejas ir vairākas izejas, artistiski- prot sevi pasniegt, redz pasauli vai nu baltā vai nu melnā krāsā, ļoti empātiski, subjektīvi, patīk mainīga vide, nepatīk rutīna, jūtīgi, runātīgi, emocionāli.

Ja abas puses ir vienādi atbildēs, tad abas smadzeņu puslodes darbojas līdzīgi-izteikti nedominē neviena no tām.

Lūk, ko noderīgu iemācījos psiholoģijas lekcijā.

Šim vakaram pietiks.

melanholiķis.

vasara jau strauji tuvojas uz beigām. par spīti vēl karstajām dienām, vakaros sajūtama rudenīga pieskaņa. bet ir tāds patīkams satraukums- pirms studiju uzsākšanas, ievākšanās jaunajā mājvietā, iepazīstot vēl līdz šim neiepazītus cilvēkus. tomēr ik mirkli nomoka kkādas negatīvas domas un pārdomas par to, ka var notikt kkas slikti. tas liek atcerēties psiholoģijas stundu, kad mums vajadzēja noteikt katram savu temperamentu, un man, protams, sanāca, ka esmu melanholiķe. tikko izlasīju apollo precīzu savu aprakstu un, kā tas ietekmē manu mājvietas iekārtošanas izvēli -”Cilvēks ar melanholisku temperamentu bieži uztraucas un gaida nepatikšanas, tāpēc savu māju viņš iztēlojas kā cietoksni — patvērumu no draudīgās pasaules. Melanholiķi bieži ir bēdīgi, ne sava pesimisma dēļ, bet tāpēc, ka ir ļoti viegli iespaidojami. Nekas nepatīkams vēl nav noticis un, iespējams, nekad nenotiks, bet melanholiķis jau uztraucas par sekām, sākot sevi žēlot. Melanholiķim vispār ir tieksme ieslīgt pārdomās un atmiņās. Parasti tam palīdz labi attīstīta fantāzija un asociatīvā domāšana.Cilvēkus ar melanholisko temperamentu parasti var ievērot kolektīvā — viņi ilgāk un emocionālāk pārdzīvo notikumus, kurus citi var nemaz neievērot, kā arī ilgi atceras savas kļūdas un pārdzīvo tās.No otras puses, neviens nespēj tā līdzpārdzīvot kā melanholiķis. Tieši spēja just līdzi padara šos cilvēkus tik īpašus un patīkamus. Melanholiķi ir sentimentāli un romantiski. Viņi glabā fotogrāfijas un piemiņas lietas. Mājās viņiem ir daudz priekšmetu, kas saistīti ar draugiem, vecākiem un jaunību. Dažreiz viņiem grūti kaut ko izmest, jo tas saistīts ar atmiņām,”apollo.lv
un patiesi, attiecībā uz dzīvokļa izvēli, kur dzīvošu, uzsākot studijas- primārais man bija, lai tas neatrodas 1ajā stāvā, jo tur, pēc manām domām, nav droši… vēl man svarīgi bija tas, ka dzīvoklim ir dzelzs durvis, slēdzams ar divām atslēgām. būs man mazs cietoksnis, kur ļauties pārdomām, atmiņām..

rudens vasarā.

tāds diezgan drūms rīts.varbūt ne tikai laikapstākļu dēļ, bet varbūt tāpēc, ka tāds kā vienmēr- brokastis, seriāls “Draugi”, un tālāk tad jau redzēs, kā tā diena aizies. svētdienas skolas periodā nebija manas mīļākās dienas, jo pēc tām sekoja atkal pirmdiena.bet tagad vasaras laikā jāsēž istabā-sajūta it kā rudens būtu.
vakardiena bija forša. vēlā vakarā volejbols, grūti kko saredzēt, slapjas kājas, bet beigās bija pat karsti.izspēlējāmies kārtīgi.vairāk tādu vakaru.
un atkal par filmām. noskatījos vēl vienu labu filmu-


pēc ilgiem laikiem redzēt savādāka sižeta šāda tipa filmu. enjoy.