forever young!

es šeit nerakstīju, jo man negribējās.. nevis man nebija laika, bet man vienkārši nebija vēlmes rakstīt. bet tagad ir! un lai cik ātri šis gads ir pagājis- gan pirmais kurss augstskolā, gan tiesību likšanas posms( kas man prasīja daudz gan mokošus momentus, mācoties teoriju, gan milzīgu svētlaimi beidzot izkāpt no tās eksāmena mašīnas ar dokumentu, kam virsū ir rakstīts-eksāmens ieskaitīts…. starp citu, pirmo reizi liekot iepazinos ar meiteni, kas gāja likt jau septīto reizi! tāpēc visiem licējiem iesaku nerunāt a citiem licējiem ) – aizmuldējos ar to tiesību likšanu… bet nu mana doma bija tāda, ka par spīti gada ātrajam gājumam ( ar vārdu “gads” es domāju posmu no vasaras līdz nākamajai vasarai) man joprojām ir 19 tuvojas mana 20ā dzimšanas diena un es tā negribu pusi no 40, es gribu palikt padsimtniekos…. tāpēc esmu izlēmusi, ka man paliks 19 gadi un 12 mēn. un arī turpmāk skaitīšu gadu tā-piem. man paliek 19 gadi un 24 mēn. verī klever, vai ne?

nu tad par prieku manai spožajai idejai, dziesma, visnotaļ atbilstoša-

velvet.

laiks iet, skrien ar neaptveramu ātrumu. tikko tik bija vasara. tas vienmēr ir kā atskaites punkts. ne Jaunais gads, ne 1.septembris, bet tieši vasara, jo to gaidu visvairāk. ziema ir gara, bet tik un tā vasara atnāk ātri. liekas, ka 1.kurss universitātē jau drīz būs pabeigts. cerams.

Redzi
Tur aizlīda laiks
kā milzīga žņaudzējčūska

[...]

Mēs novecojam
Bet naktīs

Jo dienā tas nebūtu vēlams
Mēs redzētu kā tas notiek.

Pat mums
Tas būtu par daudz.

/Klāvs Elsbergs/

mīļa dziesma.

melanholiķis.

vasara jau strauji tuvojas uz beigām. par spīti vēl karstajām dienām, vakaros sajūtama rudenīga pieskaņa. bet ir tāds patīkams satraukums- pirms studiju uzsākšanas, ievākšanās jaunajā mājvietā, iepazīstot vēl līdz šim neiepazītus cilvēkus. tomēr ik mirkli nomoka kkādas negatīvas domas un pārdomas par to, ka var notikt kkas slikti. tas liek atcerēties psiholoģijas stundu, kad mums vajadzēja noteikt katram savu temperamentu, un man, protams, sanāca, ka esmu melanholiķe. tikko izlasīju apollo precīzu savu aprakstu un, kā tas ietekmē manu mājvietas iekārtošanas izvēli -”Cilvēks ar melanholisku temperamentu bieži uztraucas un gaida nepatikšanas, tāpēc savu māju viņš iztēlojas kā cietoksni — patvērumu no draudīgās pasaules. Melanholiķi bieži ir bēdīgi, ne sava pesimisma dēļ, bet tāpēc, ka ir ļoti viegli iespaidojami. Nekas nepatīkams vēl nav noticis un, iespējams, nekad nenotiks, bet melanholiķis jau uztraucas par sekām, sākot sevi žēlot. Melanholiķim vispār ir tieksme ieslīgt pārdomās un atmiņās. Parasti tam palīdz labi attīstīta fantāzija un asociatīvā domāšana.Cilvēkus ar melanholisko temperamentu parasti var ievērot kolektīvā — viņi ilgāk un emocionālāk pārdzīvo notikumus, kurus citi var nemaz neievērot, kā arī ilgi atceras savas kļūdas un pārdzīvo tās.No otras puses, neviens nespēj tā līdzpārdzīvot kā melanholiķis. Tieši spēja just līdzi padara šos cilvēkus tik īpašus un patīkamus. Melanholiķi ir sentimentāli un romantiski. Viņi glabā fotogrāfijas un piemiņas lietas. Mājās viņiem ir daudz priekšmetu, kas saistīti ar draugiem, vecākiem un jaunību. Dažreiz viņiem grūti kaut ko izmest, jo tas saistīts ar atmiņām,”apollo.lv
un patiesi, attiecībā uz dzīvokļa izvēli, kur dzīvošu, uzsākot studijas- primārais man bija, lai tas neatrodas 1ajā stāvā, jo tur, pēc manām domām, nav droši… vēl man svarīgi bija tas, ka dzīvoklim ir dzelzs durvis, slēdzams ar divām atslēgām. būs man mazs cietoksnis, kur ļauties pārdomām, atmiņām..

bez-miegs.

esi sveicināta, nakts! prāts spītīgi atsakās gulēt, tāpēc atliek vien pabojāt acis.
esmu jau iestājusies lu szf komunikācijās. laikam 3.augustā jāiet regjistreties.
augusts man ir gandrīz pilnībā saplānots-katrā nedēļā paredzēts kāds labs izklaides pasākums kopā ar draugiem, arī klases biedriem. mēnēša noslēgumā sagaida varen jauks festivāls vārdā zaļumballe. festivāla programma ir lieliska- bet ar to jūs varat paši iepazities pasākumu afišās.neliels ieskats, kas vēl nav skatījušies afišās-ESTRĀDE: Satellites LV, Astro’n'out, Tribes of the City, Triānas Parks, Igo, Goran Gora, Soundarcade, The Briefing, Oscartienealas(ESP), The Scarabeusdream(AUT), 7 Pieauguši Vīrieši, Baložu Pilni Pagalmi, Crowd, Das Sonntags Legion, Screampiece, Poetic Beat, Suņa Stunda

BEDRE: Tesa, Inokentijs Mārpls, Pent-in Dreams, Vaarat Vieraat(FIN), 9Horizon, All Day Long, Ghiarta, The Snips, PND, Kriegopfer, Lassie the Cat, Židrūns, Cacophonics, In the Box, Band Versus Music, Well Set, Tumors, Kas_Ta?, Come With Jester, Monologs Divatā, The Black Drummer is A Slave

7dien atbraucu no viena cita feina festa- kas notika no 24.- 26.jūlijam- nē, to festivālu nesauca baltic beach party- tas bij kkas daudz daaaaaudz labāks- zvērā’09.laiks pasakains – un solīja baigo negaisu.melo tās ziņas mums.

rīt būs vēlas brokastis man.gulēt jāiet no rīta.

ABCD-eksāmenu rezultāti.

Piektdien, 17. jūlijā, saņēmu savu atestātu un uzzināju eksāmenu rezultātus- sanāca tāds skaists burtu salikums ABCD. ja būtu likusi vēl ķīmiju un fiziku, tad man būtu pilns burtu komplekts- ABCDEF. tatad rezultati šādi -
A-Latviešu valoda-82 %
B-Angļu valoda 74%
C-Vēsture 60%
D-Matematika 37 %[par lietošanu standartsituācijās 0%]

es pat vairāk esmu priecīga par to D līmeni matematikā nekā par latviešu valodas A līmeni. es baidījos, ka būs trakāk.
esmu priecīga ar rezultātiem.tie precīzi atbilst manām gada atzīmēm šajos priekšmetos.gandrīz gandrīz.

jūļijs.

es gribu karstāku un saulaināku jūliju.

Šarlote Linka “Pagātnes atbalss”.

vasaras laikā beidzot man ir laiks izlasīt kādu labu grāmatu. man vienmēr ir patikušas grāmatas, kas viegli lasās, jo nu neesmu tādu autoru cienītāja, kuru grāmatas ir labas, bet ļoti grūti tās ir līdz galam izlasīt.
tad nu apmēram pirms nedēļas manās rokās nonāca vācu autores darbs “Pagātnes atbalss”.. grāmata, kuru lasot, rodas patiesa interese un vēlme ātrāk uzzināt par notikumiem uz priekšu. grāmata, kuras lasīšanas laikā, pat kafiju gribas pēc iespējas ātrāk uztaisīt, lai tikai tiktu atpakaļ pie aizraujošā sižeta. un visbeidzot, grāmata, kuru izlasot,paliek skumji, ka tā ir galā.vienā vārdā-lieliska.
grāmatas apraksts:”"Pagātnes atbalss” ir dziļš un izsmalcināts meistardarbs. Tas ir skaists romāns par cilvēka psihes zemūdens straumēm, par vainas apziņu, piedošanu un ceļu līdz savam “es”. Rakstniecei meistarīgi izdevies sasaistīt galvenās varones dzīvesstāstu ar kriminālromānam raksturīgu aizraujošu, negaidītiem pagriezieniem bagātu sižetu. “Pagātnes atbalss” ir romāns, kas līdz pat pēdējai lappusei noturēs arī diezgan prasīga lasītāja interesi.”
gribētos izlasīt arī viņas darbu “Māsu nams”, kas stāsta par “Advokātu pāri, Barbara un Ralfs, kuri atbraukuši brīvdienās uz nomaļu namu, cerot, ka divvientulība spēs glābt viņu brūkošo laulību. Nejauši Barbara atrod slepenu dienasgrāmatu, ko pirms 50 gadiem rakstījusi mājas agrākā īpašniece. Tajā ir māsu sāncensība par

Dusmas ir īslaicīga neprāta lēkme. Šodienas dusmas.un citas lietas.

šodien tāds nīgrums iekšā. jau no pašā rīta. plkst. 8.00 bija jābūt slimnīcā, lai nodotu analīzes priekš tās medicīnas kartiņas, lai var kaut kur iestāties. pulkstenis ir 7. 45, slimnīca ciet. vajadzēja sēdēt aukstumā uz sola un pec kadam 15 min tiku iekšā, bet tad atkal 10 min tumšā telpā[nezināju kur var ieslēgt gaismu] gaidīju māsiņu. tāda miegaina nodevu asins analīzes… brīnums, ka šoreiz tika atrasta vēna ar pirmo jau, iepriekš dūra kādas trīs reizes.
aizbraucu mājās, domāju,aizbraukšu uz skolu, jo redz, mums no visiem skolotājiem ir jāsavāc paraksti, un tikai tad mēs dabūsim atestātu un sekmju izrakstu, bļin!!:@ viņi jau var teikt parakstās tad, kad izliek atzīmes. vēl pie tam-tāda lapele ar roku rakstīta un neviena vārds nav virsū, tikpat labi es varu iedot kādam citam, lai šis iedod tai skolotājai parakstīties un pēc tam nododu es. tas mani ļoti sadusmoja..bet nu ko nu vairāk par to stulbumu. nezinu, vai tā ir arī citās skolās.gan jau tikai mūsējā.
par jāņiem.laikam labākie jāņi manā mūžā- sākam svinēt pa dienu šaurā draugu lokā- alus, šašļiks[daaaaaudz] un daudz volejbola spēlēšana. tik forši vakarā atnāca vairāk cilv, un tā līdz nākamās dienas plkst 15. visu laiku ēdām! un alus arī aizgāja ļoti daudz.kā jau pa jāņiem. un pats labākais, ka bija tik saulains-un nelija lietus. nākamajā dienā vel nopeldējāmies. ūdens auksts, bet pierod jau.
šodien noskatījos nu jau diezgan vecu filmu- 2002 gada laikam-Dangerous Lives of Altar Boys. kādreiz to filmu daudz rādīja pa tv 1000.man ļoti patika. un nekad nebiju ieklausījusies tajā pēdējā dziesmā, kas skanēja beigās…

uzreiz ,noskatoties filmu,prātā nāca Ničes grāmata- Antikrists. Citēju :”Kas ir kaitīgāks par jebkuru netikumu?-Prakstiskā līdzcietība pret izvirtušajiem un vārgajiem- kristietība….”
piekrist, nepiekrist-domājiet paši.

saulaini svētki.

tagad ir mazliet spēka un gribēšana kaut ko uzrakstīt un aprakstīt- par izlaidumu.
nu tad sākam. sestdien no rīta pamodos- skatos, saule ārā! tas noskaņojumu uzlaboja, jo pirmkārt taisnos matus nesabojās.. tas tā mazliet dāmiski, bet kuram gan negribas izlaidumā skaistam būt? nevis kā parasti no rīta , protams visādas taisīšanās- pie friziera utml.radi sabrauca.dzīvoklī nebija kur apgriezties, visi maisījās pa kājām. un tad jau laiks tā ātri pagāja. pus 16 bija jābūt baznīcā uz dievkalpojumu, uz kuru,teikšu atklāti, nepavisam negribējās iet. nezinu, kaut kā liekas ka tas pirms izlaiduma nav nepieciešams. bet lai nu kā, dievkalpojums ilga kādu pus h. un tad jau bija jādodas uz svinīgo pasākumu- nebija pārāk daudz cilvēku, jo laikam jau tā vienmēr- uz 9.kl beigšanu ir vairāk. bija patīkama tā apsveikšana- daudz ziedu un daudz smaidu, labu vārdu. pēc tam lielā fotogrāfēšanās. nezinu- nebija sajūta, ka būtu skumji atvadīties no skolas. es pat gribēju. un tagad jūtos labi, ka tas viss ir pagājis. pēc tam balle- man NEPATĪK dejot balles dejas-nu nemāku es! jāiet būs kādos kursos. bet vispār es diezgan veiksmīgi izvairījos no tās dejošanas.

veca laba dziesmiņa.

izlaidums tuvojas strauji. un paies tas ātri, tik tā gatavošānās tam ir tā pati ilgākā bet tā jau ir uz jebkādu pasākumu, svētkiem vai vienalga ko, ko ļoti gaida.
jākārto māja, lai radiem nebūtu kauns rādīt .. bet slinkums dara savu. virtuālā pasaule vilina un negribas no tās atiet, lai slaucītu putekļus. bet tāpat tas viss sagaida, tikai jāsaņemās.
mana top1 dziesma uz šo mirkli- Ingusa Baušķenieka – Milzīte Ilzīte. gaidāma arī izlaidumā. mīļa un veca dziesma.

pamparampam