Eitanāzija=slepkavība?

Eitanāzijas tēma masu medijos nav sevišķi daudz ne publicēta, ne arī diskutēta tēma, tomēr par to tiek runāts arvien vairāk.Ir divas puses- cilvēki, kas atbalsta eitanāziju, un cilvēki, kas uzskata, ka eitanāzijas jēdzienam var likt = zīmi slepkavībai. Ko apzīmē šis jēdziens? Eitanāzija ir ļoti smagi un nedziedināmi slimas personas dzīves izbeigšana aiz žēlsirdības apsvērumiem.*
2010.gadā portālā staburags.lv tika publicēta šokējoša ziņa:”BBC raidījuma vadītājs ēterā atzīstas eitanāzijas veikšanā. Šokējošo atzīšanos 70 gadus vecais Rejs Goslings izteica nāves tēmai veltītajā raidījumā “Inside Out”, kas pirmdienas vakarā tika pārraidīts reģionālajā televīzijas kanālā “BBC East Midlands”. “
Rejs Goslings kameras priekšā atzinies:”Laikam pienācis laiks atklāt noslēpumu, kuru esmu glabājis visai ilgi. Savulaik es nogalināju cilvēku. Viņš bija jauns puisis. Viņš bija mans mīļākais. Viņš slimoja ar AIDS.”** Interesanti, ka šī atzīšanās nav notikusi tiešraidē, bet gan parādīta televīzijas kanālā tikai pēc diviem mēnešiem kopš atzīšanās. Vai medijiem nevajadzēja ziņot par to policijai? Te ir jautājums, cik tāli mediji ir gatavi iet, lai ziņa pievērstu sabiedrības uzmanību. Fakta slēpšana no policijas divus mēnešus ir nepieļaujama. To var salīdzināt ar situāciju, kad kāds cilvēks zina par slepkavību, taču par to neinformē attiecīgās iestādes,t.i policiju.Un vai šajā gadījumā to var uzskatīt par eitanāziju, kā tas parādīts rakstā? BBC raidījuma vadītājs ir nosmacējis savu draugu ar spilvenu, jo viņš cietis mokošas sāpes. Eitanāzijai ir divas formas- ir pasīvā eitanāzija, kad ārsts ļauj pacientam nomirt(ārstniecības metožu pārtraukšana vai ierobežošana) un aktīvā eitanāzija jeb asistētā pašnāvība- nāvējošas medikamentu devas izsniegšana pēc nedziedināma un nenoņemamas mokas jūtoša pacienta brīvprātīga pieprasījuma vai tā tuvinieka lūguma (ja pacients nav pie apziņas un nav cerību, ka to atgūs).***Turklāt Lielbritānijā eitanāzija ir krimināli sodāma.
Ir divas galvenās problēmas, kuras saskatu šajā ziņā- vai medijam jāuzņemas atbildība par fakta noklusēšanu un vai jebkura darbība, kas veikta, lai atpestītu smagi slimu draugu no mokām, uzskatāma par ētisku rīcību, ja tās pamatojums ir žēlsirdība? Mediju ietekme uz sabiedrību ir milzīga, tādēļ mediji nes smagu atbildības nastu, kā sniegtā informācija ietekmēs indivīda rīcību. Šajā gadījumā tas var ietekmēt eitanāzijas atbalstītājus vairāk sarosīties, jo – ja pat BBC vadītājs atbalsta eitanāziju, kas ir nozīmīga persona medijos, tad kāpēc to nevarētu atbalstīt citi cilvēki? Problēma ir tajā, ka ir grūti noteikt, kad cilvēks patiesi vēlas darīt sev galu fizisku sāpju dēļ,un kad viņš to izsaka tikai tāpēc, ka viņam paredz nāvi neārstējamās slimības dēļ. Atņemt kādam dzīvību jebkurā gadījumā ir noziegums.. Izdarīt izvēli kādu atpestīt no sāpēm ir jāuzņemas profesionālam ārstam nevis draugam, kas to uzskata par labāko risinājumu. Ārsts ir devis Hipokrāta zvērestu, kas paredz nekaitēt pacientam(mākslīgi uzturot mirstošo pie dzīvības un pakļaujot mokām, tam tiek paildzinātas ciešanas- tātad kaitējums).****
Kā, pēc jūsu domām, vajadzēja rīkoties BBC raidījumam šajā gadījumā, kad atzīšanās notikusi 2 mēnešu pirms ziņas pārraidīšanas? Vai vispirms vajadzēja ziņot policijai un tad izvērtēt, vai šo ziņu jāpublicē medijos? Vai medijam jāuzņemas atbildība? Drauga atbrīvošanu no nepanesamām sāpēm var saukt par eitanāziju vai slepkavību ?

*Adikibi, O.,Baleins, B., Brejī, E. u.c.( 1995). Ideju vārdnīca. Zvaigzne ABC. 132.lpp
** BBC raidījuma vadītājs ēterā atzīstas eitanāzijas veikšanā http://www.staburags.lv/portals/pasaules/raksts.html?xml_id=12090
*** http://lv.wikipedia.org/wiki/Eitan%C4%81zija#Eitan.C4.81zija_-_par_un_pret.2C_-_diskusija
**** turpat

Cik ļoti Tu uzticies Vikipēdijai?

Cik bieži ir gadījies tā, ka nepieciešama informācija esejai, referātam vai vienalga kādam darbam skolā, taču skolotājs vai pasniedzējs aizliedz lietot tādu informācijas avotu kā Vikipēdija.. Man personīgi tā noticis visai bieži – parasti gan vārds “Vikipēdija” ir ietverts tā starp citu. Piemēram, pasniedzējs saka:”Neizmantojiet tikai tādus avotus, kas nav akadēmiski, Vikipēdiju utml.” Kādēļ šī brīvā enciklopēdija, kuru ikviens var rediģēt, visbiežāk asociējas ar neuzticamu, neprecīzu informācijas avotu? Interesanti, ka arī paši Vikipēdijas izveidotāji saka: “We do not expect you to trust us.”(Mēs negaidam,ka jūs mums uzticēsieties.)
Nesen noskatījos dokumentālo filmu ar nosaukumu “The Truth According To Wikipedia”, kur apkopoti ļoti daudz viedokļi par šī medija nepieciešamību, un ko tas dod sabiedrībai, cik lielā mērā to var salīdzināt ar tradicionālajiem medijiem.. Vikipēdija savu darbību uzsāka 2001. gada 15. janvārī, un tās izveidotāji bija Džimijs Velss un Lerijs Sendžers. Saite uz dokumentālo filmu http://topdocumentaryfilms.com/the-truth-according-to-wikipedia/
Kā atzīst Lerijs Sendžers, sākumā Vikipēdijas materiāli bija ļoti zemas kvalitātes, bet viņus tas neinteresēja, jo tas bija eksperimentāls projekts, kurš nebija paredzēts publiskošanai. Mani pārsteidz, ka Vikipēdijas darbībā iesaistītie cilvēki nenoliedz tās daudzās neprecizitātes. Rodas priekšstats, ka šo mediju vairāk aizstāv tā lietotāji, nekā Vikipēdijas izveidotāji. Piemērs no dokumentālās filmas, kur viens no brīvās enciklopēdijas darbiniekiem sarunājas ar skolotāju, kas saviem bērniem saka, lai viņi nelieto Vikipēdiju. Šis darbinieks viņai atbild:”Es jums pilnībā piekrītu. Nevar uzticēties visam, ko raksta Vikipēdijā, jo cilvēks var tieši uzslēgt Vikipēdiju mirklī, kad kāds ir izlabojis rakstu, sniedzot nevis patiesu informāciju, bet pilnīgas muļķības.” Protams, tur ir ļoti daudz labu rakstu, taču ir tikpat daudz arī sliktu. Problēma ir tajā, ka nav iespējams noteikt atšķirību.
Interesantu salīdzinājumu Vikipēdijai sniedz Britānikas enciklopēdijas galvenais redaktors Robert McHenry. Viņš to salīdzina ar online spēli- vairāki tūkstoši cilvēku tēlo redaktorus un labo tekstus, kas, iespējams, jau ir patiesi. Viņš brīnās, kā Vikipēdiju var nosaukt par enciklopēdiju.
Personīgi man, vārds “enciklopēdija” asociējas ar pilnībā uzticamu informāciju, kuru ir snieguši attiecīgajā jomā zinoši eksperti. No otras puses skatoties, tas ir tikai apzīmējums šim medijam. Galvenais mērķis ir apkopot dažādu cilvēku zināšanas, ļaut dalīties ar tām cilvēkiem, kas varbūt nav profesori augstskolās vai nosaucami par ekspertiem tikai savas iegūtās izglītības dēļ. Man ļoti patika, kā dokumentālajā filmā izteicās Āfrikāņu digital activist Ndesanjo Macha (atļaušos netulkot vārdu). Viņš atbalsta Vikipēdiju, jo tā sniedz iespēju cilvēkiem, piemēram, no Āfrikas, kam ir zināšanas, taču nav ne vidusskolas izglītības, ne augstskolu grāda, dalīties ar šīm zināšanām. Ir skumji, kad kāds eksperts cilvēka zināšanas neuzskata par patiesām tikai tāpēc, ka viņš nav ieguvis izglītību attiecīgajā jomā. Ndesanjo Macha, kas arī ir viens no pirmajiem blogeriem, kas blogojis āfrikāņu valodā, uzskata, ka viedokļa brīvība nav tikai žurnālistiem, bet visiem cilvēkiem, un Vikipēdija to apstiprina.
Saite uz dokumentālo filmu http://topdocumentaryfilms.com/the-truth-according-to-wikipedia/

Iesaistīšanās medijos, par ko tiek runāts daudz mūsdienu digitālajā laikmetā un varbūt pat par daudz, ir lieliska iespēja, kā dalīties savā patiesībā ar citiem. Problēma tajā, ka patiesība kļūst par pārāk ikdienišķu lietu, un Vikipēdija daļēji kultivē šo individuālo katra cilvēka taisnību, bet vai tas ir noderīgs informācijas avots? Varbūt tiešām Vikipēdiju var saukt tikai par online spēli?
Vai Tu uzticies Vikipēdijai?

Dokumentālā filma-

http://topdocumentaryfilms.com/the-truth-according-to-wikipedia/

Saite uz dokumentālo filmu http://topdocumentaryfilms.com/the-truth-according-to-wikipedia/